pobedīts
pobedīts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pobedīts | pobedīti |
| Ģen. | pobedīta | pobedītu |
| Dat. | pobedītam | pobedītiem |
| Akuz. | pobedītu | pobedītus |
| Lok. | pobedītā | pobedītos |
Volframa un kobalta monokarbīda sakausējums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tu esi slaida kā cementa lāpstas kāts, es viņai rakstīju īsziņā, tavs prāts ir ass un caururbjošs kā pobedīta urbītis ar dimanta šķautnēm un tavi mati, melni kā ruberoīds, pland kā jumta plēve vējā.
- Tad vēl atliek tikai nūjas ar pobedīta galiem un aidā!
- Starp citu, stūrus un pēc platuma loksnes piezāģējām nevis ar figūrzāģi, bet ar rokas ripzāģi, kuram virsū pobedīta ripa.
- Ražotāji mēdz cilindrus aprīkot ar pobedīta stieņiem un lodītēm, kas aplauž zagļu urbjus vai novirza no mērķa, tie papildus tiek aizsargāti ar paplāksnēm.
- Flīzei jau vajag tikai to emaljas 1-2mm kartiņu izurbt, tālāk jau jebkurš iepriekš manis minētais perforatora pobedīta vai ''granīta'' urbis derēs tīri labi.