poņa
poņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; žargonismsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | poņa | poņas |
| Ģen. | poņas | poņu |
| Dat. | poņai | poņām |
| Akuz. | poņu | poņas |
| Lok. | poņā | poņās |
1.Izpratne, saprašana.
PiemēriSuņiem tas ir deguns, cilvēkiem – intuīcija, kā manā jaunībā teica, – čujs, ņuhs un poņa.
- Suņiem tas ir deguns, cilvēkiem – intuīcija, kā manā jaunībā teica, – čujs, ņuhs un poņa.
2.Nojausma.
PiemēriGrūti pateikt, jo man nav ne mazākās poņas, kā tās lietas notiek.
- Grūti pateikt, jo man nav ne mazākās poņas, kā tās lietas notiek.
Cilme:No krievu понятие ‘izpratne, saprašana’.
Avoti: SLG
Korpusa piemēri:šeit