pneimonīts
pneimonīts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: medicīnaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pneimonīts | pneimonīti |
| Ģen. | pneimonīta | pneimonītu |
| Dat. | pneimonītam | pneimonītiem |
| Akuz. | pneimonītu | pneimonītus |
| Lok. | pneimonītā | pneimonītos |
Norobežots plaušu iekaisums, labdabīga pneimonija.
Avoti: TM5
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- tissue invasive disease) kā hepatīts, pneimonīts, kardīts, pankreatīts, kolīts vai retinīts.
- Daļai no tiem attīstās pneimonīts un encefalīts, bet daļai pacientu HIV slimības gaita nepasliktinās ( Caserta et al., 2001).
- Transplantāta saņēmējiem var attīstīties HHV-6 reaktivācija, kas izraisa kaulu smadzeņu nomākumu, encefalītu un pneimonītu ( Flamand et al., 2010).
- Ir ziņots arī par HHV-6 izraisītu febrilu dermatozi, hepatītu, gastroduodenītu, kolītu, pneimonītu un encefalītu pēc orgānu transplantācijas [91].
- HHV-6 pieaugušajiem var radīt akūtu mononukleozei līdzīgu sindromu ( Strong et al., 2013), fokālu encefalītu un pneimonītu ( Rantala et al., 2000).