pluskata
pluskata kopdzimtes sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | pluskata | pluskatas |
Ģen. | pluskatas | pluskatu |
Dat. | pluskatai | pluskatām |
Akuz. | pluskatu | pluskatas |
Lok. | pluskatā | pluskatās |
pluskata kopdzimtes vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | pluskata | pluskatas |
Ģen. | pluskatas | pluskatu |
Dat. | pluskatam | pluskatām |
Akuz. | pluskatu | pluskatas |
Lok. | pluskatā | pluskatās |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tūlīt pat nesiet šitās pluskatas atpakaļ.
- Goda istabā pie atvērta loga plivinājās raupjš linu aizkars, vēl nebija aizslaucīti mirušo mušu un lapseņu rumpīši, naktstauriņu pussabirzušie spārni un zirnekļtīklu pluskatas.