plurālisms
plurālisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | plurālisms | plurālismi |
| Ģen. | plurālisma | plurālismu |
| Dat. | plurālismam | plurālismiem |
| Akuz. | plurālismu | plurālismus |
| Lok. | plurālismā | plurālismos |
1.Filozofiska koncepcija, kas atzīst, ka viss esošais sastāv no vairākām izolētām substancēm, esamībām un tāpēc ir izskaidrojams ar atšķirīgām, pat nesaderīgām teorijām (pretstats monismam).
2.Iespēja dažādiem sabiedrības slāņiem un grupām paust un īstenot savus uzskatus, aizstāvēt savas intereses politikā, valsts pārvaldībā, kultūrā un citās jomās.
Avoti: SV99
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet tāds balsojums drīzāk liecina par viedokļa trūkumu, nevis viedokļu plurālismu.
- Literatūra kā zīmju sistēma postmodernajā vispārējās demokrātijas un plurālisma kontekstā pakļauta interpretācijas brīvībai.
- Plurāls un plurālisms ir divi jēdzieni, kas jāaplūko arī šī pētījuma kontekstā.
- Pētījuma kontekstā nozīmīgāka ir otrā izpratne par jēdzienu plurālisms.
- Viduslaiku tiesību plurālisms bija jāaizstāj ar striktu tiesību monismu.