pludot
pludot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | pludoju | pludojam | pludoju | pludojām | pludošu | pludosim |
2. pers. | pludo | pludojat | pludoji | pludojāt | pludosi | pludosiet, pludosit |
3. pers. | pludo | pludoja | pludos |
Pavēles izteiksme: pludo (vsk. 2. pers.), pludojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pludojot (tag.), pludošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pludotu
Vajadzības izteiksme: jāpludo
1.parasti formā: trešā persona Atrasties, arī izplatīties (piemēram, uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
1.1.Pakāpeniski klāties kam pāri, arī plūst (par miglu, dūmiem u. tml.).
1.2.Izplatīties (plašā vietā, vidē) – par gaismu.
1.3.Par gaisa strāvu, siltumu, smaržu.
1.4.lieto: reti Par skaņām.
2.Būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.).
2.1.Būt tādam, ko klāj samērā lielā daudzumā (sviedri, asaras) – par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
3.parasti formā: trešā persona Plūst pāri (kā, piemēram, ūdenstilpes, trauka malām); būt tādam, kura malām plūst pāri šķidrums (piemēram, par ūdenstilpi, trauku).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Visa virtuve mums pludoja, bija kādi pieci centimetri ūdens.
- Krizantēmas vajag laistīt, bet ne tā, lai tās pludo.
- Viss pludo, virmo, zied, Gaiss tūkstoš balsīs dzied.
- Nāciet, paskatieties, kā pagrabā viss pludo un peld!”
- Sienu flīzītes izdauzītas, uz grīdas pieķēzīts, visur pludo peļķes.