plosnis
plosnis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | plosnis | plošņi |
| Ģen. | plošņa | plošņu |
| Dat. | plosnim | plošņiem |
| Akuz. | plosni | plošņus |
| Lok. | plosnī | plošņos |
Nerātns, nevaldāms cilvēks; plošņa.
Avoti: SiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- dzīve kā pasauls plosnim, pazudušajam dēlam?
- Tad IV sākumā iesāk pļaujas bagātību, tad IV otrā pusē - lauks kails, tukšs, septembris - novembris, sēras, spēki izdoti, izšķērdēti, gribētu vēl ko dot, pildīt tukšumu, bet tik izklaidējas, iet uz neiespējamo, jūt nomiršanu, bet negrib to atzīt, saka: nu lauks plašs un brīvs, nau vairs labība priekšā, nu laba medīšana, laba kaušanās, skriešanās ( pasauls plosnis.)