plosīgs
plosīgs īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | plosīgs | plosīgi |
| Ģen. | plosīga | plosīgu |
| Dat. | plosīgam | plosīgiem |
| Akuz. | plosīgu | plosīgus |
| Lok. | plosīgā | plosīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| plosīga | plosīgas |
| plosīgas | plosīgu |
| plosīgai | plosīgām |
| plosīgu | plosīgas |
| plosīgā | plosīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | plosīgais | plosīgie |
| Ģen. | plosīgā | plosīgo |
| Dat. | plosīgajam | plosīgajiem |
| Akuz. | plosīgo | plosīgos |
| Lok. | plosīgajā | plosīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| plosīgā | plosīgās |
| plosīgās | plosīgo |
| plosīgajai | plosīgajām |
| plosīgo | plosīgās |
| plosīgajā | plosīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
plosīgi apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Tāds, kas izpaužas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā).
2.sarunvaloda Tāds, kas bieži ir ļoti kustīgs, izturas skaļi, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskulīgs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nebija arī nekādu sevišķi plosīgu vēju, bet viennakt visā garumā apkrita žogs.
- Citi ķeltu nāburgi, radi no klana, plosīga cunami viļņa spēkā aizdodas uz Karpatiem, Balkāniem un pat Mazāziju.
- Gluži kā sātana apsēsta, sieviete trakoja pa būdu, ieskrējusies trieca galvu pret baļķu sienu, plēsa sev drēbes un aurēja mirstoša kustoņa balsī, kurā vairs nebija nekā cilvēciska, un pat vairāki pāri roku nespēja savaldīt šo plosīgo ķermeni, kuru apziņa bija pavisam pametusi, atbrīvojot vietu aklam, pret sāpēm nejūtīgam spēkam, kāds piemīt tikai ārprātīgajiem.
- Aktieris brīdi pretojās un ienira citā veidolā, lai iznirtu noguris, iztukšots, plosīgs.
- Tās vārds tik labi sasaucās ar tai raksturīgajiem dabas untumiem — plosīgo auku, kas auroja aiz logiem, drebinādama rūtis.