plivināt
plivināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | plivinu | plivinām | plivināju | plivinājām | plivināšu | plivināsim |
| 2. pers. | plivini | plivināt | plivināji | plivinājāt | plivināsi | plivināsiet, plivināsit |
| 3. pers. | plivina | plivināja | plivinās | |||
Pavēles izteiksme: plivini (vsk. 2. pers.), pliviniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: plivinot (tag.), plivināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: plivinātu
Vajadzības izteiksme: jāplivina
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) plīvo.
1.1.Vēcināt (spārnus), parasti lidojumā.
1.2.intransitīvs; lieto: reti Lidot, lidināties, parasti vienmērīgi, līgani.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Gatis piecēlās un, rokas plivinādams, slīdēja pa istabu.
- Tikai skraidīja pa izgāztuvi, spārnus plivinādami un brēkādami no bailēm...
- Kaislības notiek vējam ar koku, kas viens otru plivina.
- Spārnus plivinot un skaļi gāginot, viņas ielenca trīs zosis.
- Rotējošais mākonis plivinājis virs zemes un nekādus postījumus nav nodarījis.