plirkšķis
plirkšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | plirkšķis | plirkšķi |
| Ģen. | plirkšķa | plirkšķu |
| Dat. | plirkšķim | plirkšķiem |
| Akuz. | plirkšķi | plirkšķus |
| Lok. | plirkšķī | plirkšķos |
1.Griezīga, parasti augsta, skaņa, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam.
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet piepeši es ievēroju, ka apklust plirkšķi.
- ŽUANS ( pēc pauzes, mazliet atjēdzies): Kāda velna pēc viņi te dragā apkārt ar saviem plirkšķiem?
- Mēs stāvējām Svētās Terēzes vārtu priekšā, un nupat mums garām neprātīgā ātrumā bija padrāzušies divi plirkšķi, tieši no kalna lejā uz upes pusi.
- Jūs taču zināt šos plirkšķus, pļerdakus, ar kādiem pie mums Igaunijā padomju laikā apkārt braukāja lauku veči un kas Spānijā ir pusaugu puišeļu mode.
- Daudziem vēl garāžās ir saglabājušies nu jau par retro braucamajiem kļuvušie " Sarkanās zvaigznes" mopēdi jeb tautā saukti plirkšķi un mokiki, kas 70. un 80. gados bija ikviena puika sapnis.