plicināt
plicināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | plicinu | plicinām | plicināju | plicinājām | plicināšu | plicināsim |
| 2. pers. | plicini | plicināt | plicināji | plicinājāt | plicināsi | plicināsiet, plicināsit |
| 3. pers. | plicina | plicināja | plicinās | |||
Pavēles izteiksme: plicini (vsk. 2. pers.), pliciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: plicinot (tag.), plicināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: plicinātu
Vajadzības izteiksme: jāplicina
1.Nesaimnieciski rīkojoties, mazināt (kur) augu daudzumu; nesaimnieciski rīkojoties, mazināt (augsnes) auglību.
2.Mazināt (kāda) īpašumu; mazināt kādam (materiālās vērtības).
3.apvidvārds Gludināt, padarīt gludu.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jūs saredzat, ka globalizācija kaut kādā tiešā veidā plicina mūsu kultūru?
- mūsu sabiedrība ir plicināta, un ikreiz no augšgala.
- Un pirmkārt paaudžu paaudzēs plicinātā gēnu fondā, kas ir katras tautas pamats.
- Te neplicina to, kas jau ir.
- Plicina.