plebejs
plebejs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | plebejs | plebeji |
| Ģen. | plebeja | plebeju |
| Dat. | plebejam | plebejiem |
| Akuz. | plebeju | plebejus |
| Lok. | plebejā | plebejos |
plebejiete sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | plebejiete | plebejietes |
| Ģen. | plebejietes | plebejiešu |
| Dat. | plebejietei | plebejietēm |
| Akuz. | plebejieti | plebejietes |
| Lok. | plebejietē | plebejietēs |
1.Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību pretstatā privileģētajam patricietim.
2.Cilvēks (sākot ar viduslaikiem), kas piederēja pie pilsētu trūcīgajiem iedzīvotājiem; zemas kārtas cilvēks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Asnāte, tavi vārdi izklausās kā no kalna gala plebejiem izbārstīti.
- Bet jūs - plebeji, droši vien biļetes par sakrātajām jūdzēm pirkuši.
- Arī senāts tika „ demokratizēts” — tajā tika iekļauti plebeju pārstāvji.
- Iepriekšējos gadsimtos darbaspēks Romā komplektējās no plebejiem, atkarīgajiem klientiem un parādniekiem.
- Nav ko karaliskām personām sazināties ar kaut kādiem plebejiem...