platzaru
platzaru nelokāms lietvārds, ģenitīvenis; nepiemīt dzimte, nepiemīt
1.Tāds, kam ir plati, kupli zari (parasti par kokiem).
2.Tāds, kam ir plati zari, arī platas atstarpes starp zariem (par darbarīkiem, piemēram, dakšām, grābekli).
Avoti: LLVV