platoveida
Lietojuma biežums :
platoveida joma: ģeoloģija
Tāds, kam ir plato veids.
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Proluviālie iznesu konusi šī tipa gravām izvietoti platoveida pauguru vai lielpauguru pakājē, kā arī upju terasēs vai palienēs, kur slīpuma vērtībām strauji samazinoties līdz 2 - 3°, krītas ūdensplūsmas kinētiskā enerģija un dominē akumulācijas procesi.
- Gravu tīkla apveidu detalizētu pētījumu rezultāti raksturo lineārās erozijas formu ģeogrāfiskā izkārtojuma īpatnības trijās izvēlētās etalonteritorijās: platoveida pauguru izplatības apgabalā Latgales augstienes ziemeļu daļā, upju ieleju un ielejveida pazeminājumu nogāzēs dienvidaustrumu Latvijā un subglaciālajās iegultnēs Latgales augstienē un Augšzemes augstienē.
- Raksturīgas ir marginālās, zemledāja glaciostrukturālās un akumulatīvās vidējreljefa formas – paugurgrēdas, stūra masīvi, sarežģītas konfigurācijas paugurmasīvi, radiālā izspieduma vaļņi, vidēji augsti un augsti morēnpauguri un platoveida lielpauguri ( zvonci), kēmi, kā arī daudzas subglaciālās iegultnes ( Āboltiņš, 1989; Āboltiņš, 1994b; Āboltiņš, 1995b).
- Šī morfoģenētiskā tipa gravas atbilst t.s. klasiskajām gravām ( Poesen et al, 2003) un pētījumu teritorijā Latvijas dienvidaustrumos ir izvietotas un ģenētiski saistītas ar reljefa pozitīvo formu ( paugurmasīvu, lielpauguru, platoveida pauguru, augstieņu nogāžu) vai negatīvo formu ( upju ieleju, ezeru ieplaku, subglaciālo iegultņu) nogāzēm ( Soms, 2006a).
- Ņemot vērā, ka šajā teritorijā ir gan glaciālās reljefa grupas atšķirīgas lielformas, t.i. marginālā tipa Augšzemes augstiene ( Āboltiņš, 1989; Āboltiņš, 1994b) un salveida glaciostrukturāli akumulatīvā tipa Latgales augstiene ( Āboltiņš, 1989; Āboltiņš, 1995b), gan ievērojams skaits dažādas ģenēzes pozitīvo un negatīvo vidējformu, respektīvi, upju ielejas un ielejveida pazeminājumi ( Eberhards, 1972a), subglaciālās gultnes un vagas ( Eberhards, 1972b), platoveida pauguri, pirmmasīvpauguri un morēnas lielpauguri ( Āboltiņš, 1989), kuru visu nogāzēs ir izveidojušās un var veidoties gravas, promocijas darba pētījumiem tika izvēlēta tieši šī mūsu valsts daļa.