platonisms
platonisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: filozofijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | platonisms | platonismi |
| Ģen. | platonisma | platonismu |
| Dat. | platonismam | platonismiem |
| Akuz. | platonismu | platonismus |
| Lok. | platonismā | platonismos |
Sengrieķu filozofa Platona mācība, kas garīgo pasauli pretstata reālo lietu pasaulei.
Avoti: LLVV, RtV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņam tuvs ir platonisms, kas atkal atdzīvojas Aleksandrijā.
- Tas faktiski uzskatāms par antīkās akadēmijas turpinājumu; taču platonisms tiek pārveidots visaptverošā pasaules uzskatā.
- Origens no platonisma aizgūst un turpina izstrādāt Bībeles stāstu un vēsturisko notikumu alegoriskās interpretācijas metodi.
- Šajā saturā atklājas kristietības un platonisma konverģence.
- Tieši šāds reliģijas pedagoģijas saturs var gūt atsaucību grieķu publikā, jo tā pazīst platonisma populāro ideoloģiju.