platmutis
platmutis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
Locīšana
platmute sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Tas (tāds), kam ir plata mute (parasti par dzīvniekiem).
2.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
3.apvidvārds Tāds, kurš neklausa pavēles, runā pretim.
Avoti: LLVV, NeV