platgalvis
platgalvis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | platgalvis | platgalvji |
| Ģen. | platgalvja | platgalvju |
| Dat. | platgalvim | platgalvjiem |
| Akuz. | platgalvi | platgalvjus |
| Lok. | platgalvī | platgalvjos |
platgalve sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | platgalve | platgalves |
| Ģen. | platgalves | platgalvju |
| Dat. | platgalvei | platgalvēm |
| Akuz. | platgalvi | platgalves |
| Lok. | platgalvē | platgalvēs |
Tas (tāds) kam ir liela, plata galva, arī izspūruši mati.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ziemas periodā jūras ziemeļdaļā, kur ūdens ir seklāks, galvenokārt tiek medīti arī platgalvji, jūrasgrunduļi un vēžveidīgie ( garneles un krabji), bet vasarā jūras dienviddaļā siļķes, raudas, karpas un salakas.
- Morfoloģiski nepārveidotās un mazpārveidotās upēs foreļu skaits uz laukuma vienību ir robežās no 7 līdz 11 eks. / 100 m, bet pilnīgi regulētās upēs to skaits ir tikai 2 eks. / 100 m. Līdzīgi forelēm, platgalvju skaits samazinās no 4–5 līdz 2 eks. / 100 m. Savukārt ekoloģiski tolerantu sugu – līdakas, raudas un grunduļa – skaits upēs, pieaugot morfoloģiskajiem pārveidojumiem, pieaug 2–3 reizes salīdzinājumā ar šo zivju skaitu mazpārveidotās upēs.
- Platgalvju apakškārtas zivis ir nelielas vai vidēji lielas.
- Iecienīts medījums ir arī moivas ( " Mallotus villosus"), salakas, butes, siļķes un platgalvji.
- Platgalvju apakškārta