plaikšņot
plaikšņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | plaikšņoju | plaikšņojam | plaikšņoju | plaikšņojām | plaikšņošu | plaikšņosim |
| 2. pers. | plaikšņo | plaikšņojat | plaikšņoji | plaikšņojāt | plaikšņosi | plaikšņosiet, plaikšņosit |
| 3. pers. | plaikšņo | plaikšņoja | plaikšņos | |||
Pavēles izteiksme: plaikšņo (vsk. 2. pers.), plaikšņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: plaikšņojot (tag.), plaikšņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: plaikšņotu
Vajadzības izteiksme: jāplaikšņo
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pasaules un dzelmes plaikšņo,