plūksnāt
plūksnāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | plūksnāju | plūksnājam | plūksnāju | plūksnājām | plūksnāšu | plūksnāsim |
| 2. pers. | plūksnā | plūksnājat | plūksnāji | plūksnājāt | plūksnāsi | plūksnāsiet, plūksnāsit |
| 3. pers. | plūksnā | plūksnāja | plūksnās | |||
Pavēles izteiksme: plūksnā (vsk. 2. pers.), plūksnājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: plūksnājot (tag.), plūksnāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: plūksnātu
Vajadzības izteiksme: jāplūksnā
Būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas1; plūksnāties, plūksnoties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lente atšķiras ar to, ka ir plakana, slidena, zīdīga, domāta vairāk vietām, kur grūti piekļūt, piemēram, saspiestiem zobiem, īpaši šaurām spraugām, kur iepriekšminētais klasiskais diegs netiek iekšā, pārtrūkst vai plūksnā, turpretim, lente ieslīd iekšā viegli, netraumējot smaganu.