plūdenis
plūdenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | plūdenis | plūdeņi |
| Ģen. | plūdeņa | plūdeņu |
| Dat. | plūdenim | plūdeņiem |
| Akuz. | plūdeni | plūdeņus |
| Lok. | plūdenī | plūdeņos |
1.joma: valodniecība Skanenis, kura artikulācijā gaiss plūst pa mutes dobumu (piemēram, l, ļ, r).
2.joma: ģeoloģija Ar ūdeni piesātināta smalkgraudaina, putekļaina smilts vai mālsmilts, kas rada grunts plūšanu.
4.apvidvārds Ziemeļrietumu vējš; plūdu vējš.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ekonomiskas braukšanas pirmais princips: sākt bremzēšanu savlaicīgi un bremzēt plūdeni.
- Viss notika plūdeni un likumsakarīgi – no dalības un palīdzēšanas līdz vadīšanai.
- Orķestris plūdeni kāpina tempu un pāriet uz maršu.
- Pārslēgšanās notiek laicīgi, plūdeni un ātri.
- Viņa rokas plūdeni kustējās sāņus, lejā, augšā, zīmēja mazus apļus un lielus trijstūrus.