plīkšķis
plīkšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | plīkšķis | plīkšķi |
| Ģen. | plīkšķa | plīkšķu |
| Dat. | plīkšķim | plīkšķiem |
| Akuz. | plīkšķi | plīkšķus |
| Lok. | plīkšķī | plīkšķos |
1.Pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
1.1.Troksnis, ko rada (parasti pistoles, šautenes) šāviens.
2.apvidvārds Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
Avoti: LLVV, Aug2
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – sirpja skaņa līdzinājās pātagas plīkšķim, bet varbūt īsāku brīdi skanēja ausīs.
- Kukainis ietriecās ar pamatīgu plīkšķi un aizķērās aiz stikla tīrītāja. "
- Jasperam likās, ka viņš jau ir apkurlis no lineāla plīkšķiem.
- Tad novilka peldbikses un ar plīkšķi nometa tās uz laipas.
- Viņa sievišķīgā bezrūpībā bija ar plīkšķi uzsēdusies man uz vēdera.