plēslis
plēslis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | plēslis | plēšļi |
| Ģen. | plēšļa | plēšļu |
| Dat. | plēslim | plēšļiem |
| Akuz. | plēsli | plēšļus |
| Lok. | plēslī | plēšļos |
1.Plēsoņa, kas plēšas (dauzās).
2.Gremotāju dzīvnieku kuņģa nodaļa, mieksturis.
Avoti: KV