plēksne
plēksne sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | plēksne | plēksnes |
| Ģen. | plēksnes | plēkšņu |
| Dat. | plēksnei | plēksnēm |
| Akuz. | plēksni | plēksnes |
| Lok. | plēksnē | plēksnēs |
1.Ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums.
2.joma: botānika Lapa (graudzāļu, grīšļu dzimtas augiem), kuras žāklē ir zieds vai vārpiņa.
3.joma: poligrāfija Plāna (svina, vara) sloksne, ko novieto starp rindām salikuma starpināšanai.
4.apvidvārds Neliela, plāna, šaura plāksne.
5.apvidvārds Plāna, nepiebriedusi (zirņu) pāksts.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Īpašas pazīmes — pelēka cepurīte ar plēksnēm, rievots gredzens.
- Starp plēksnēm lieli balti un sarkani neļķu ziedi, cieši piekļāvušies kalnam.
- Kārlis ievēroja, ka uz dzeltenajām lapām bija uzkritušas pelēcīgas sniega plēksnes.
- Zem kājām plānas, pelēkas akmens plēksnes asām malām.
- Ar dabisko raugu, sāli, kviešu miltiem, rudzu miltiem un plēkšņu kviešiem.