pivītis
pivītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pivītis | pivīši |
| Ģen. | pivīša | pivīšu |
| Dat. | pivītim | pivīšiem |
| Akuz. | pivīti | pivīšus |
| Lok. | pivītī | pivīšos |
Alus.
Avoti: SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jēdzīgāks pivītis nava?
- Pivītis ir?
- Pivītis beidzās?
- “ Bļin, mēs tak varētu kādreiz satikties, pivīti iemaukt un pakoļīt viņas kopā ne?
- Vai arī aizmirsti šo rakstu, aizej uz Maximu ( taču par puskapeiku lētāk, nekā Rimi), nopērc aliņu ( skaties, kuram pivītim akcija, lai nejustos pārāk apkrāpts), paskaties ziņas ( kārtējais apliecinājums tam, cik Tev, nabadziņam, ir slikti), paburkšķi par to ( jo padomāts „ vissirslikti” ir vērts santīmu, bet izteikts „ vissirslikti” jau veselus divus), piedzeries ( jo Tu esi latvietis) un uzdziedi ( jo Tu esi latvietis).