pitka
Lietojuma biežums :
pitka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | pitka | pitkas |
Ģen. | pitkas | pitku |
Dat. | pitkai | pitkām |
Akuz. | pitku | pitkas |
Lok. | pitkā | pitkās |
1.Dzērājs, diedelnieks.
2.Pātaga.
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
pātaga1 — Rīks (dzīvnieku vai cilvēku) pēršanai — pie kāta piestiprināta aukla, ādas sloksne, arī pinums no auklas, ādas sloksnēm u. tml.
Hiponīmi
danda1 — Čigāna pātaga.
dandala1 — Čigāna pātaga.
džindžala1 — Pātaga ar vairākiem mezgliem (čigāniem).
lietene1 — Īsa pātaga.
nagaika1 — Pātaga, kas ir sapīta no ādas sloksnēm (parasti ar metāla lodēm vai atskabargu galā).
pipka1 — Pātaga, kas parasti ir pīta no ādas sloksnēm; arī nagaika.
Meronīmi
Hiperonīmi
instruments1 — Rīks, līdzeklis (kāda darba, uzdevuma veikšanai).
līdzeklis1.2 — Ierīce, rīks, iekārta u. tml., kas nepieciešama kādas darbības veikšanai.
rīks1 — Priekšmets, parasti īpaši izgatavots (piemēram, instruments, ierīce, iekārta), ko izmanto kāda darba, kādas darbības veikšanai.
3.Kalsnējs cilvēks.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Popitka ņe pitka, a spros ņe beda!
- Viņi labprātāk sliecas domāt, ka Pitalova vārdu guvusi no tur kādreiz valdījušā muižnieka Pitalova uzvārda vai pat vārda „ pitka” ( krieviski – spīdzināšana), jo, lūk, pilsēta esot bijusi slavena ar kādu lielu dzelzs krustu, pie kura izpildīti nāvessodi.