pirmraksts
pirmraksts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pirmraksts | pirmraksti |
| Ģen. | pirmraksta | pirmrakstu |
| Dat. | pirmrakstam | pirmrakstiem |
| Akuz. | pirmrakstu | pirmrakstus |
| Lok. | pirmrakstā | pirmrakstos |
Pirmais (kā) teksts, pieraksts, manuskripta variants.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāpēc darbības shematiskais izvērsums tika variēts un fiksēts vairākos pierakstos: radāmajās domās, pirmrakstā, tīrrakstā un pirmajos lugas teksta publicējumos ( 1904), līdz galīgais variants bija lasāms kanoniskajā tekstā.
- S e c i n ā j u m s: teksts ir acīmredzami pārrakstīts no kāda iepriekš pastāvējuša pirmraksta, jo minētā veida kļūdas iespējams ielaist tikai mehāniskas pārrakstīšanas ceļā.
- Noteikti ir skaidrs, ka manuskripts nav autora pirmraksts ( tas ir autora vai citas personas noraksts no sākotnējā oriģināla vai cita noraksta).
- Oriģināls te ir ar nozīmi pirmraksts, pirmtēls ( atšķirībā no kopijas), īsts, neviltots ( tuvojoties latīņu originalis - sākotnējs, iedzimts), nevis ar biežāk prātā ienākošo nozīmi savdabīgs, neparasts, neikdienišķs; savāds, dīvains ( SV 1969, 476) – tātad pirmavots, iesākums, sākotnējs, pirmatnējs, nevis jauns, īpatnējs ( Angļu – latviešu vārdnīca 2007, 704), kas arī ir starp vārda oriģināls nozīmēm.
- Oriģināldarba un oriģināla darba jēdziens balstās tikai un vienīgi uz nozīmi sākotnējs, īsts, pirmreizējs, nevis uz tāds, kas atšķiras no citiem, savdabīgs, īpatnējs: „ Oriģināls [lat.originalis sākotnējs] – 1.pirmraksts, sākotnējais vai pirmais eksemplārs ( pretstatā kopijai, norakstam, tulkojumam); 2.pirmreizējs, autora paša radīts mākslas darba eksemplārs; 3.manuskripts, pēc kura tipogrāfijā gatavo salikumu vai iespiedformas; attēls, pēc kura iespiež.