pirmatklājējs
pirmatklājējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pirmatklājējs | pirmatklājēji |
| Ģen. | pirmatklājēja | pirmatklājēju |
| Dat. | pirmatklājējam | pirmatklājējiem |
| Akuz. | pirmatklājēju | pirmatklājējus |
| Lok. | pirmatklājējā | pirmatklājējos |
pirmatklājēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pirmatklājēja | pirmatklājējas |
| Ģen. | pirmatklājējas | pirmatklājēju |
| Dat. | pirmatklājējai | pirmatklājējām |
| Akuz. | pirmatklājēju | pirmatklājējas |
| Lok. | pirmatklājējā | pirmatklājējās |
1.Cilvēks, kas pirmais veic (kā) atklājumu.
2.Cilvēks, kas pirmais ir paveicis, arī aizsācis (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāda pirmatklājēju romantika tajā, ko mēs te šodien redzējām.
- Vēlāk ledājs un to apskalojošā jūra tika nodēvēti pirmatklājēja vārdā.
- Pirmatklājēji bija Krievijas Kara flotes ekspedīcija Fabiāna fon Belinshauzena vadībā.
- Taču, lai šie loģiskie apsvērumi nemazina pirmatklājēja prieku!
- Tā arī nepavaicāju, vai viņam patīk būt arī sieviešu pirmatklājējam.