pintiķis
pintiķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pintiķis | pintiķi |
| Ģen. | pintiķa | pintiķu |
| Dat. | pintiķim | pintiķiem |
| Akuz. | pintiķi | pintiķus |
| Lok. | pintiķī | pintiķos |
1.sarunvaloda Ākstīgs, muļķīgs, arī nemākulīgs cilvēks.
2.apvidvārds Kustību rotaļa, kur viens no tās dalībniekiem – ķērējs – cenšas notvert kādu no pārējiem bēgošiem rotaļas dalībniekiem un pieskarties viņam.
3.apvidvārds Knauķis, mazs vīrelis.
4.apvidvārds Mietiņš, puļķis.
Avoti: LLVV, ViV, NeV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pintiķa problēma arī man bija skaidra viens divi.
- Oi, es nebūtu ticējis, ka tie ar rokām un kājām ir tādi pintiķi.
- Tāds pintiķis, ņerga, ļurba nolādēts!
- – Tu tiešām esi pintiķis.
- Mazais pirkstiņš – Merkura pirksts, Ansītis, pintiķis, īkstītis, tas pats maziņais, tas jau labiņais.