piltuvene
piltuvene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | piltuvene | piltuvenes |
| Ģen. | piltuvenes | piltuveņu |
| Dat. | piltuvenei | piltuvenēm |
| Akuz. | piltuveni | piltuvenes |
| Lok. | piltuvenē | piltuvenēs |
Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Clitocybe"), ēdama sēne ar krāsainu piltuvveida cepurīti, ~250 sugu; Latvijā konstatēta 31 suga.
Stabili vārdu savienojumiAnīsa piltuvene. Apsarmotā piltuvene.
- Anīsa piltuvene taksons — piltuveņu suga ("Clitocybe odora")
- Apsarmotā piltuvene taksons — piltuveņu suga ("Clitocybe radicellata")
- Aromātiskā piltuvene taksons — piltuveņu suga ("Clitocybe fragrans", syn. "Clitocybe suaveolens")
- Biezkāta piltuvene taksons — piltuveņu suga ("Clitocybe clavipes")
- Degumu piltuvene taksons — piltuveņu suga ("Clitocybe sinopica")
- Dūmainā piltuvene taksons — piltuveņu suga ("Clitocybe nebularis", syn. "Lepista nebularis"), saukta arī par liepeni, aug skuju koku un jauktos mežos, veido raganu apļus
- Dzeltenpelēkā piltuvene taksons — piltuveņu suga ("Clitocybe geotropa")
- Koksnes piltuvene taksons — piltuveņu suga ("Ossicaulis lignatilis", syn. "Clitocybe lignatilis")
- Lapu piltuvene taksons — piltuveņu suga ("Clitocybe phyllophila", syn. "Clitocybe cerussata")
- Lauka piltuvene taksons — piltuveņu suga ("Clitocybe dealbata")
- Mainīgā piltuvene taksons — piltuveņu suga ("Clitocybe metachroa", syn. "Clitocybe dicolor")
- Parastā piltuvene taksons — piltuveņu suga ("Infundibulicybe gibba", syn. "Clitocybe infundibuliformis")
- Pļavas piltuvene taksons — piltuveņu suga ("Clitocybe rivulosa")
- Pļavu piltuvene taksons — piltuveņu suga ("Clitocybe rivulosa", syn. "Clitocybe dealbata")
Avoti: LD, Lsg, LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- To veidojusi arī Latvijā sastopamā dzeltenpelēkā piltuvene ( " Clitocybe geotropa" jeb " Infundibulicybe geotropa").
- Izstādē ne viens vien interesents varēja papildināt savas zināšanas sēņu pazīšanā, piemēram, uzzināt, ka ir tādas sēnes kā piltuvenes, kurām droši vien parasti garām pacilpo.
- Latvijā raganu apļus parasti veido mazvērtīgās, mazpazīstamās vai neēdamās sēņu sugas, tādas kā kailā aplocene ( " Lepista nuda"), dūmainā piltuvene ( " Clitocybe nebularis"), dārza dižsardzene ( " Macrolepiota bohemica"), sarkanā mušmire ( " Amanita muscaria").
- Neraugoties uz to, ka cūcene netiek pieskaitīta indīgajām sēnēm, tā ir viena no trīs sēnēm, ar kurām Latvijā saindējas visbiežāk ( pārējās ir tāpat " fakultatīvi ēdamās" sēnes parastais vilnītis un dūmainā piltuvene), jo tās dedzinošā piensula rada gremošanas trakta bojājumus, ja sēni lieto bez novārīšanas.
- Anīsa smarža ir arī smaržīgās piltuvenes ( Clitocybe odora) augļķermeņiem.