piltuvene
Lietojuma biežums :
piltuvene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | piltuvene | piltuvenes |
| Ģen. | piltuvenes | piltuveņu |
| Dat. | piltuvenei | piltuvenēm |
| Akuz. | piltuveni | piltuvenes |
| Lok. | piltuvenē | piltuvenēs |
Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Clitocybe"), ēdama sēne ar krāsainu piltuvveida cepurīti, ~250 sugu. Latvijā konstatēta 31 suga.
Stabili vārdu savienojumiAnīsa piltuvene. Apsarmotā piltuvene.
Stabili vārdu savienojumi
Anīsa piltuvene taksons — piltuveņu suga ("Clitocybe odora").Apsarmotā piltuvene taksons — piltuveņu suga ("Clitocybe radicellata").Aromātiskā piltuvene taksons — piltuveņu suga ("Clitocybe fragrans", syn. "Clitocybe suaveolens").Biezkāta piltuvene taksons — piltuveņu suga ("Clitocybe clavipes").Degumu piltuvene taksons — piltuveņu suga ("Clitocybe sinopica").Dūmainā piltuvene taksons — piltuveņu suga ("Clitocybe nebularis", syn. "Lepista nebularis"), saukta arī par liepeni, aug skuju koku un jauktos mežos, veido raganu apļus.Dzeltenpelēkā piltuvene taksons — piltuveņu suga ("Clitocybe geotropa").Koksnes piltuvene taksons — piltuveņu suga ("Ossicaulis lignatilis", syn. "Clitocybe lignatilis").Lapu piltuvene taksons — piltuveņu suga ("Clitocybe phyllophila", syn. "Clitocybe cerussata").Lauka piltuvene taksons — piltuveņu suga ("Clitocybe dealbata").Mainīgā piltuvene taksons — piltuveņu suga ("Clitocybe metachroa", syn. "Clitocybe dicolor").Parastā piltuvene taksons — piltuveņu suga ("Infundibulicybe gibba", syn. "Clitocybe infundibuliformis").Pļavas piltuvene taksons — piltuveņu suga ("Clitocybe rivulosa").Pļavu piltuvene taksons — piltuveņu suga ("Clitocybe rivulosa", syn. "Clitocybe dealbata").
Avoti: LD, Lsg, LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- To veidojusi arī Latvijā sastopamā dzeltenpelēkā piltuvene ( " Clitocybe geotropa" jeb " Infundibulicybe geotropa").
- Izstādē ne viens vien interesents varēja papildināt savas zināšanas sēņu pazīšanā, piemēram, uzzināt, ka ir tādas sēnes kā piltuvenes, kurām droši vien parasti garām pacilpo.
- Latvijā raganu apļus parasti veido mazvērtīgās, mazpazīstamās vai neēdamās sēņu sugas, tādas kā kailā aplocene ( " Lepista nuda"), dūmainā piltuvene ( " Clitocybe nebularis"), dārza dižsardzene ( " Macrolepiota bohemica"), sarkanā mušmire ( " Amanita muscaria").
- Neraugoties uz to, ka cūcene netiek pieskaitīta indīgajām sēnēm, tā ir viena no trīs sēnēm, ar kurām Latvijā saindējas visbiežāk ( pārējās ir tāpat " fakultatīvi ēdamās" sēnes parastais vilnītis un dūmainā piltuvene), jo tās dedzinošā piensula rada gremošanas trakta bojājumus, ja sēni lieto bez novārīšanas.
- Anīsa smarža ir arī smaržīgās piltuvenes ( Clitocybe odora) augļķermeņiem.