pilsētnieks
pilsētnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pilsētnieks | pilsētnieki |
| Ģen. | pilsētnieka | pilsētnieku |
| Dat. | pilsētniekam | pilsētniekiem |
| Akuz. | pilsētnieku | pilsētniekus |
| Lok. | pilsētniekā | pilsētniekos |
pilsētniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pilsētniece | pilsētnieces |
| Ģen. | pilsētnieces | pilsētnieču |
| Dat. | pilsētniecei | pilsētniecēm |
| Akuz. | pilsētnieci | pilsētnieces |
| Lok. | pilsētniecē | pilsētniecēs |
pilsātnieks apvidvārds
pilsatnieks apvidvārds
Pilsētas iedzīvotājs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gan pilsētniekiem, gan lauku ļaudīm bija jāievēro pienākumi pret baznīcu.
- It sevišķi Rīgā, kur alerģija ir pievarējusi katru trešo pilsētnieku.
- „Mums tas ir licies labi, pilsētnieki gaida uzņēmēju salūtu.
- Visai amizantā veidā par Lieldienu tuvošanos pilsētniekiem atgādinājis kāds meža iemītnieks.
- Mūsdienīgi pilsētnieki savus mini kompostus aprūpē gluži kā zelta zivtiņas akvārijā.