pilosella
Lietojuma biežums :
pilosella vārds svešvalodā; latīņu
Mataino mauraugu apakšģints.
Avoti: LD
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lauka dienvidu malā uz sausas, smilšainas nogāzes izplatīta augu sabiedrība, ko veido mazā mauraga Hieracium pilosella, meža zemene Fragaria vesca un kalnu norgalvīte Jasione Montana.
- Dr. biol. L.Tabaka pašas pētījumi augu taksonomijā izmantoti sagatavojot rakstus Baltijas Floras konspektam par gundegu ( " Ranunculaceae"), tauriņziežu ( " Fabaceae"), graudzāļu ( " Poaceae"), kurvjziežu ( " Asteraceae") dzimtu ( izņemot pieneņu ( " Taraxacum"), pamaurragu ( " Pilosella") un mauragu ( " Hieracium") ģintis) un citām mazākām dzimtām.
- Augsnes ķīmiskās īpašības būtiski ietekmē veģetācijas sugu sastāvu – ar slāpekli bagātākās augsnēs labāk ieviešas nitrofīlās sugas, piemēram, lielā nātre ( Urtica dioica) un podagras gārsa ( Aegopodium podagraria), kā arī šādās augsnēs labāk attīstās liela auguma daudzgadīgie zālaugi un kokaugi, kamēr barības vielām nabadzīgās augsnēs savairojās mezotrofās sugas, kā arī agrīno sukcesijas stadijām raksturīgas viengadīgās sugas un augumā zemas daudzgadīgās sugas, piemēram, parastā smilga ( Agrostis tenisu), lauku vībotne ( Artemisia campestris), mazā mauraga ( Hieracium pilosella) ( Kopecký, Vojta, 2009; Tilman, 1987).
- "Calocybe albella", " Calocybe alpestris", " Calocybe borealis", " Calocybe cerinoides", " Calocybe charistera", " Calocybe civilis", " Calocybe cyanocephala", " Calocybe eborina", " Calocybe favrei", " Calocybe gangraenosa", " Calocybe graveolens", " Calocybe hebelomoides", " Calocybe hymenoderma", " Calocybe hypoxantha", " Calocybe littoralis", " Calocybe naucoria"*, " Calocybe obscurata", " Calocybe obscurissima"*, " Calocybe ochracea", " Calocybe phragmitis"*, " Calocybe pilosella", " Calocybe rubrocyanea", " Calocybe theiochroa", " Calocybe umbrina", " Rugosomyces obscuratus", " Rugosomyces persicolor"*.
- Lakstaugi: divmāju kaķpēdiņa Antennaria dioica, smilts grīslis Carex arenaria, lodvārpu grīslis Carex pilulifera, virsāja grīslis Carex ericetorum, iesirmā kāpsmildzene Corynephorus canescens, smiltāja neļķe Dianthus arenarius s.l., aitu auzene Festuca ovina, kāpu auzene Festuca sabulosa, kalnu norgalvīte Jasione montana, zilganā kelērija Koeleria glauca, stāvā vilkakūla Nardus stricta, mazā mauraga Pilosella officinarum, pļavas silpurene Pulsatilla pratensis, kodīgais laimiņš Sedum acre, pazvilā misiņsmilga Sieglingia decumbens, mazais mārsils Thymus serpyllum, matainais āboliņš Trifolium arvense, zemteka Veronica officinalis.