pilnbrieds
pilnbrieds vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pilnbrieds | pilnbriedi |
| Ģen. | pilnbrieda | pilnbriedu |
| Dat. | pilnbriedam | pilnbriediem |
| Akuz. | pilnbriedu | pilnbriedus |
| Lok. | pilnbriedā | pilnbriedos |
1.Augstākā brieduma pakāpe (augiem, to daļām); arī pilngatavība.
2.Augstākā brieduma pakāpe (dzīvniekiem).
3.Augstākā brieduma pakāpe (garīgām spējām, talantam, spēkam u. tml.).
4.Augstākā attīstības pakāpe (norisei, stāvoklim u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un kā nu ne, jo mandarīnu sezona bija pašā pilnbriedā!
- Dzimšana, augšana, pilnbrieds, viedums, atvadas, nāve.
- Melleņu raža nu ir pilnbriedā, un braucu ogu laukus lūkot!
- Kur gan vēl labāk izbaudīt vasaras pilnbriedu ja ne pie dabas krūts?
- Bet tas ir laiks, kad esi pašā spēku pilnbriedā.