pilnīgums
pilnīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pilnīgums | pilnīgumi |
| Ģen. | pilnīguma | pilnīgumu |
| Dat. | pilnīgumam | pilnīgumiem |
| Akuz. | pilnīgumu | pilnīgumus |
| Lok. | pilnīgumā | pilnīgumos |
1.Vispārināta īpašība → pilnīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pilnība1.
2.Vispārināta īpašība → pilnīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; pilnība2.
3.Vispārināta īpašība → pilnīgs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
4.Apkārtmēra lielums (parasti standarta apģērbam, apaviem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Noņemšanas pilnīgums tika vērtēts vai nu vizuāli, vai ar svēršanu.
- Pētījuma pilnīgumam un precizitātei algoritms tiek parādīts kopā ar testa gadījumu.
- Viss atkarīgs no šī pēc dabas vienkāršā dzēriena garšas pilnīguma".
- Beigās neaizmirsti piešķirt lūpām pilnīgumu, lūpu vidusdaļā uzklājot mazliet spīduma!
- Nacionālās literatūras krājuma pilnīgumu nodrošina 1920. gadā iedibinātais Latvijas obligātais eksemplārs.