pigmentēt
Lietojuma biežums :
pigmentēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.joma: bioloģija; parasti formā: trešā persona Būt par cēloni tam, ka (šūnās, audos) veidojas, uzkrājas pigmenti1.
2.Jaukt ar pigmentiem2, ievadīt pigmentus.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri