piezobot
piezobot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piezoboju | piezobojam | piezoboju | piezobojām | piezobošu | piezobosim |
| 2. pers. | piezobo | piezobojat | piezoboji | piezobojāt | piezobosi | piezobosiet, piezobosit |
| 3. pers. | piezobo | piezoboja | piezobos | |||
Pavēles izteiksme: piezobo (vsk. 2. pers.), piezobojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piezobojot (tag.), piezobošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piezobotu
Vajadzības izteiksme: jāpiezobo
Mazliet (parasti bez ļaunuma) izzobot.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš tik žēli stenēja, kad es viņu mīlēju, viņš allaž zūdījās par savu pretīgo seju un novājējušo miesu, bet sevišķi — par citu sieviešu cietsirdību, jo tās vienmēr viņu piezobojušas.
- - Gandrīz pilnīgi droši, ka doma veido tādus namus, nevis otrādi, - viņš pasmējās; viņš atkal bija Ievu piezobojis, iesmērēdams vispārzināmu lietu par paša domu augli.
- (Jāzepu piezobodams.)
- mantu apdzert un beidzot mani , vecu vīru , vēl piezobot
- kamēr es pasaulē valdīju , es nevienu nemānēju , nedz piezoboju