pievirpuļot
pievirpuļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pievirpuļoju | pievirpuļojam | pievirpuļoju | pievirpuļojām | pievirpuļošu | pievirpuļosim |
| 2. pers. | pievirpuļo | pievirpuļojat | pievirpuļoji | pievirpuļojāt | pievirpuļosi | pievirpuļosiet, pievirpuļosit |
| 3. pers. | pievirpuļo | pievirpuļoja | pievirpuļos | |||
Pavēles izteiksme: pievirpuļo (vsk. 2. pers.), pievirpuļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pievirpuļojot (tag.), pievirpuļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pievirpuļotu
Vajadzības izteiksme: jāpievirpuļo
1.Virpuļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
1.1.pārnestā nozīmē Strauji griežoties, dejojot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pavisam drīz pie Elīsijas pievirpuļoja taurenītis.
- Tajās retajās reizēs, kad viņai mēģināja pievirpuļot kāds un pavirpuļot ar viņu kopā, viņa tā samulsa, ka vispār sapinās.
- Līdz šim vienmēr bija vairījusies apzināti satikties vai vismaz izlikās, ka neredz, bet tagad pati pievirpuļoja klāt un jautri teica: Nu čau!
- Tā viņa virpuļoja viena, reizēm pievirpuļoja pie kāda vai kāds pie viņas, saprata, ka kopā nevirpuļojas un Sniegpārsliņa turpināja virpuļot tikai sev par prieku.
- Es pievirpuļoju biedrībai " Mans tautastērps" nemanāmi - sākumā kā kautrīgs un visai nezinošs modelis pirmajai tautastērpu grāmatai, bet ar lielu ieinteresētību izzināt un vēlmi papildināt savu tautastērpu.