pietēlot
pietēlot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pietēloju | pietēlojam | pietēloju | pietēlojām | pietēlošu | pietēlosim |
| 2. pers. | pietēlo | pietēlojat | pietēloji | pietēlojāt | pietēlosi | pietēlosiet, pietēlosit |
| 3. pers. | pietēlo | pietēloja | pietēlos | |||
Pavēles izteiksme: pietēlo (vsk. 2. pers.), pietēlojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pietēlojot (tag.), pietēlošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pietēlotu
Vajadzības izteiksme: jāpietēlo
Mazliet izlikties; mazliet notēlot (kādu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tajā nav nekā izdomāta vai pietēlota – tās ir reālas sāpes.
- – Andrejs vai nu pietēloja drosmīgo, vai centās mierināt omammu.
- Šīs firmas pasažieris mazliet pietēlos, ka ir tūrists no Krievijas
- „Ja jums ar Hariju šī doma nepatīk, pietēlojiet vienai vienīgai fotogrāfijai.”
- Es tikai mazliet pietēloju, ka man ir pretīgi.