piesukāt
piesukāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piesukāju | piesukājam | piesukāju | piesukājām | piesukāšu | piesukāsim |
| 2. pers. | piesukā | piesukājat | piesukāji | piesukājāt | piesukāsi | piesukāsiet, piesukāsit |
| 3. pers. | piesukā | piesukāja | piesukās | |||
Pavēles izteiksme: piesukā (vsk. 2. pers.), piesukājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piesukājot (tag.), piesukāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piesukātu
Vajadzības izteiksme: jāpiesukā
1.Sukājot pieglaust, pielīdzināt.
2.apvidvārds Ēdot piepildīt (kuņģi).
3.apvidvārds Sukājot (linus) sagatavot tos pietiekami, daudz.
Avoti: LLVV, ViV, KiV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gludi mati piesukāti.
- Vakarā nedrīkst matus sukāt , tad piesukā sev bēdas