piestrāvot
piestrāvot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Strāvojot izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) — parasti par gaismu.
2.Pārņemt, spēcīgi ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); jūtami izpausties (ķermenī, tā daļā).
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spēcīgi izpaužas (mākslas darbā, tekstā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri