Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
piesmirkt
piesmirkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.piesmirkstupiesmirkstampiesmirkupiesmirkāmpiesmirkšupiesmirksim
2. pers.piesmirkstipiesmirkstatpiesmirkipiesmirkātpiesmirksipiesmirksiet, piesmirksit
3. pers.piesmirkstpiesmirkapiesmirks
Pavēles izteiksme: piesmirksti (vsk. 2. pers.), piesmirkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piesmirkstot (tag.), piesmirkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piesmirktu
Vajadzības izteiksme: jāpiesmirkst
1.Piemirkt.
1.1.Piesūcoties ar mitrumu, kļūt smacīgam, iegūt nepatīkamu smaku.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Kā parasti, sapnī viņa redzēja naidīgus un nepārvarama satraukuma piesmirkušus sapņus.
  • Vecene bija līdzīga saņurcītai, sasmakušai rīklupatai, kurai kāds pielāgojis saņurcītu, piesmirkušu necilvēka seju.
  • Liekas, visas Lietuvas gaiss ir piesmircis ar šo smacējošo dvingu, no tās nekur nevar glābties.
  • Tumšā, aukstā un vienatnības piesmirkušā naktī, aiz loga šņācot vētrai, atsaukdams atmiņā diktatūras sākumu, vecis Dovīdam stāstīja:
  • Tāpēc tibetietis, ja viņam nav lielāku garīgo mērķu, nekad neuzdrīkstētos traucēt sakrālo, tomēr briesmīgo, gluži kā ar atomspēku piesmirkušo augsto kalnu klusumu un mieru.