piesmadzēt
piesmadzēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona vai lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)
Locīšana
piesmagt 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Kļūt smagam, piesūcoties ar šķidrumu (piemēram, par koka priekšmetu).
1.1.Kļūt mitram (par gaisu, parasti telpā).
2.apvidvārds Piesūkties ar smaku (par netīriem, neizžāvētiem koka traukiem).
Avoti: LLVV, KiV