pieskābt
pieskābt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieskābstu | pieskābstam | pieskābu | pieskābām | pieskābšu | pieskābsim |
| 2. pers. | pieskābsti | pieskābstat | pieskābi | pieskābāt | pieskābsi | pieskābsiet, pieskābsit |
| 3. pers. | pieskābst | pieskāba | pieskābs | |||
Pavēles izteiksme: pieskābsti (vsk. 2. pers.), pieskābstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieskābstot (tag.), pieskābšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieskābtu
Vajadzības izteiksme: jāpieskābst
Pārklāties no iekšpuses ar (kā) skāba kārtu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mēs ar Jāni izbaudām brīvības garšu, kas absolūti necik nelīdzinās Karostai pieskābušajai tukša vēdera, cīgu un cietuma garšai.
- Tā teikt, lai tās zivteles tomēr jūt un zina, ka ārpus pieskābušā dīķa tās kļūst tādas necilas un nevarīgi vārgas, salīdzinot ar upes, ezera, jūras un okeāna sugas māsām : ) Ja nu kādas svešās zives ieklīdīs šajā dīķī, ar tām būs jāsadzīvo - i gribiet jūs to vai ne.
- Arnikas ekstrakts satur flavinoīdus, miecvielas, ābolskābi, pieskābi.