pierunāt
pierunāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | pierunāju | pierunājam | pierunāju | pierunājām | pierunāšu | pierunāsim |
2. pers. | pierunā | pierunājat | pierunāji | pierunājāt | pierunāsi | pierunāsiet, pierunāsit |
3. pers. | pierunā | pierunāja | pierunās |
Pavēles izteiksme: pierunā (vsk. 2. pers.), pierunājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pierunājot (tag.), pierunāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pierunātu
Vajadzības izteiksme: jāpierunā
1.Runājot (mudinot, lūdzot u. tml.) pārliecināt (kādu), lai ko dara.
2.Daudz runājot, būt par cēloni tam, ka (kas) notiek, izraisās.
3.Runājot panākt, ka skaņas izplatās viscaur (parasti telpā); runāt tā, ka teiktais ir dzirdams, uztverams daudziem (parasti telpā).
4.apvidvārds; joma: folklora Izteikt pārmetumus.
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cik saprotu, tad Dace ir pierunāta no luterāņiem iestāties katoļos.
- Viņi pie reizes pierunāja arī pieteikties viņu 2.pensiju līmenī."
- Neļauj sevi pierunāt iesaistīties lietās, par kurām neesi simtprocentīgi pārliecināts.
- Piezīmēšu, ka pagaidām es nespētu sevi pierunāt iegādāties Android planšetdatoru.
- Kopīgi ar ierakstu kompāniju, izdevās Ivo pierunāt uz šo eksperimentu.