pierūgt
pierūgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pierūgstu | pierūgstam | pierūgu | pierūgām | pierūgšu | pierūgsim |
| 2. pers. | pierūgsti | pierūgstat | pierūgi | pierūgāt | pierūgsi | pierūgsiet, pierūgsit |
| 3. pers. | pierūgst | pierūga | pierūgs | |||
Pavēles izteiksme: pierūgsti (vsk. 2. pers.), pierūgstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pierūgstot (tag.), pierūgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pierūgtu
Vajadzības izteiksme: jāpierūgst
1.Rūgstot (kam), tikt piepildītam (ar to).
2.Pārklāties no iekšpuses ar ko rūgstošu (par trauku).
3.apvidvārds Ilgāku laiku atrodoties (kur) sarūgušiem (piena) produktiem, iegūt nepatīkamu piegaršu, smaku (par trauku).
Avoti: LLVV, ViV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Apciemot cepjamo ietaisi gāju itin bieži, jo mīklas daudzums, lai arī mazliet pierūga, tomēr manāmi nemainījās.
- Kad ļaunums likās pierūdzis līdz malām.
- grūstošā jeb noņemtā mēnesī Ielej bļodiņā biezu raudziņu raugu , pietecina pauta baltumu , pieliek klāt medus , piemaisa skaidrus pūru bīdeļu miltus un ļauj bļodiņai pierūgt pillai uzrūdzina
- Var cept arī ātrāk, ja forma pierūgusi pilna.
- Abru neatstāj tukšu – tajā ieliek nedaudz, bet pierūgst pilna...