piepacelt
piepacelt nevēlams; 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piepaceļu | piepaceļam | piepacēlu | piepacēlām | piepacelšu | piepacelsim |
| 2. pers. | piepacel | piepaceļat | piepacēli | piepacēlāt | piepacelsi | piepacelsiet, piepacelsit |
| 3. pers. | piepaceļ | piepacēla | piepacels | |||
Pavēles izteiksme: piepacel (vsk. 2. pers.), piepaceliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piepaceļot (tag.), piepacelšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piepaceltu
Vajadzības izteiksme: jāpiepaceļ
1.Mazliet pacelt.
1.1.pārnestā nozīmē; formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Svinīgs, sakāpināts (parasti nepamatoti).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas piepaceļ matus, dod nepieciešamo apjomu un nepadara matus smagnējus.
- Vēlāk garāžā ienācis kaimiņš, kurš piepacēlis automašīnu un izsaucis palīdzību.
- Ai, bet tas viss tagad tik piepacelti un pareizi izklausās.
- Pats pilskalns redzams kā piepacelts divkuprains paugurs pa labi no ceļa.
- Žāvējot ar fēnu, matus pie saknēm piepacel uz augšu.