pienēsāt
pienēsāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pienēsāju | pienēsājam | pienēsāju | pienēsājām | pienēsāšu | pienēsāsim |
| 2. pers. | pienēsā | pienēsājat | pienēsāji | pienēsājāt | pienēsāsi | pienēsāsiet, pienēsāsit |
| 3. pers. | pienēsā | pienēsāja | pienēsās | |||
Pavēles izteiksme: pienēsā (vsk. 2. pers.), pienēsājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pienēsājot (tag.), pienēsāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pienēsātu
Vajadzības izteiksme: jāpienēsā
1.Vairākkārt nesot, piegādāt.
2.Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Virs neuzlasāmās ābolu kārtas vējš dzenāja lapas, svaidīja tās gar pakšiem un pienēsāja pilnu pagalmu.
- Kūp tēva ēna slapjdraņķa pienēsātā kupenā.
- Pienēsāsi vēl ēdamgaldu ar matiem!
- Nē, tas esot skaidrs, ka speciāli un ar sniegu pienēsājot koridoru.
- Blakus mutīgajai dzīvoja Aiga ar savām divām meitām un vīru, bet viņa nekad nebārās, kad Agras meitenes tur gāja ciemos un tāpat pienēsāja koridoru.