piemīzt
piemīzt 1. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piemīžu | piemīžam | piemīzu | piemīzām | piemīzīšu | piemīzīsim |
| 2. pers. | piemīz | piemīžat | piemīzi | piemīzāt | piemīzīsi | piemīzīsiet, piemīzīsit |
| 3. pers. | piemīž | piemīza | piemīzīs | |||
Pavēles izteiksme: piemīz (vsk. 2. pers.), piemīziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piemīžot (tag.), piemīzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piemīztu
Vajadzības izteiksme: jāpiemīž
Urinējot piepildīt (ar urīnu); urinējot padarīt slapju.
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Labāk lai spļaudās, nevis kā pagājušajā reizē, kad piemīza pieturu.
- Garais, tu izlēji, tagad pats piemīz!
- Atzīsties, Aigariņ, varbūt tu tur piemīzi?
- Un tas, ka es piemīzu visu istabu, šķiet, izlaidu kādu tonnu urīna.
- Cerams, ka vismaz ne piemīztas.