pielaist
Lietojuma biežums :
pielaist 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.transitīvs Ļaut (kādam) pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
1.1.Ļaut (kādam) pietuvoties (par dzīvniekiem).
1.2.Ļaut pieiet (dzīvnieku mazuļiem pie mātes).
1.3.Panākt, arī ļaut, ka (kas) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
2.transitīvs Atļaut piedalīties (darbībā, pasākumā u. tml.).
2.1.Atļaut ierasties (pie kāda), satikties (ar kādu).
2.2.Atļaut rīkoties, darboties (piemēram, ar mašīnu).
Stabili vārdu savienojumiPielaist pie stūres.
3.transitīvs Piekļaut, arī novietot (pie kā, kam klāt).
4.transitīvs Tecinot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
4.1.Tecinot (ko), pievienot (to pie kā, kam klāt).
5.transitīvs Pieļaut, būt par cēloni, ka (parasti telpa) piepildās (piemēram, ar dūmiem).
6.transitīvs Paplašinot (piemēram, celtni), pievienot klāt (piemēram, kādu telpu).
7.sarunvaloda, transitīvs Pieļaut (kādu stāvokli, darbību).
7.1.Pieļaut, atzīt par iespējamu (kādu domu, ideju).
7.2.Pieļaut (kļūdu, novirzi no kā vēlama, normā paredzēta).
8.sarunvaloda, transitīvs Iedarbināt (dzinēju, motoru); iedarbināt dzinēju, motoru (iekārtai, ierīcei).
10.sarunvaloda, intransitīvs Strauji piebraukt.
Stabili vārdu savienojumiPielaist uguni; pielikt uguni; ielaist uguni; piešaut uguni; laist klāt uguni; likt klāt uguni.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri