pielabināt
pielabināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pielabinu | pielabinām | pielabināju | pielabinājām | pielabināšu | pielabināsim |
| 2. pers. | pielabini | pielabināt | pielabināji | pielabinājāt | pielabināsi | pielabināsiet, pielabināsit |
| 3. pers. | pielabina | pielabināja | pielabinās | |||
Pavēles izteiksme: pielabini (vsk. 2. pers.), pielabiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pielabinot (tag.), pielabināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pielabinātu
Vajadzības izteiksme: jāpielabina
Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paklausa, nepretojas, arī kļūst pieļāvīgs, draudzīgs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču tad sencilvēkam izdodas pielabināt vienu meža radību, pēc tam otru...
- Atcerēšos skaisto,” kā pielabinādama savu lepnumu, atkārto.
- Dīriķis ir pielabinājis izbadējušo dzīvnieku ar pāris maizes kumosiem.
- Bet, lai pie tā tiktu, pūķis ir jāpielabina, to pienācīgi sagaidot.
- Dažkārt Tētim tiešām izdevās pielabināt Spindzeli ar pieglaimošanos, kas nereti cilvēkiem tomēr patīk.