pielāčot
pielāčot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pielāčoju | pielāčojam | pielāčoju | pielāčojām | pielāčošu | pielāčosim |
| 2. pers. | pielāčo | pielāčojat | pielāčoji | pielāčojāt | pielāčosi | pielāčosiet, pielāčosit |
| 3. pers. | pielāčo | pielāčoja | pielāčos | |||
Pavēles izteiksme: pielāčo (vsk. 2. pers.), pielāčojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pielāčojot (tag.), pielāčošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pielāčotu
Vajadzības izteiksme: jāpielāčo
1.Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
2.Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Glezno turpat mazajā dārziņā, pielāčodams daudzināto ( bet vai gadsimtiem kopto?)
- Peciņa pielāčo klāt un man pievienojas.
- Lopu tur nebija, bet arī cilvēki toreiz necentās par varas makti tēlot to lomas, piecūkojot un pielāčojot zvērnīcu...
- Laba aukle nelieto pazemojošus vārdus – " niķis", " palaidnis", " dauzās", " tarkšķ", " vāļājas", " vazājas", " pielāčo" u.
- Dzjuba pielāčoja pie spoguļa un iebāza kabatā Evas smaržu kārbiņu.